Nibīri

Malkuts savās runās bieži vien pieminēja dēmonus, kuri cenšas sagraut šo pasauli un jau ir pārņēmuši plašas zemes tālajos dienvidos. Viņš tos sauca par Nibīriem.
Agrāk vai vēlāk viņi savāks spēkus un centīsies iekarot Malkuta un citu Elokimu sargātās zemes.
Cilvēki viņiem ir tikai barība, jo neder pat vergu darbiem.
Viņu rokās ir pārdabisks spēks un viņu prāti ir neizdibināmi viltīgi. Nibīru kungi ir nemirstošs ļaunums, bet dēmonu pūļi, kas viņiem kalpo, nav neiznīcināmi, un pareizi apmācīti cilvēki spēj veiksmīgi stāties tiem pretī.

Ik pa laikam Malkuts sagādāja pāris dzīvus dēmonus un nodeva tos Keivaniem treniņiem. Tie izskatījās kā himēras – dažādu dzīvnieku sajaukumi. Pa pusei ķirzakas, pa pusei kukaiņi. Citi atgādināja putnus, vēl citi bija kā pērtiķi ar spēcīgām astēm kāju vietā. Dažos pat varēja samanīt cilvēku pazīmes. Malkuts skaidroja, ka tie tiešām ir radīti no Adaijas radībām, ko savērpis Nibīru tumšais pieskāriens.
Visiem šiem dēmoniem vienojošā īpašība bija to kaujasspars un izturība. Lai arī no skata dīvaini, tie bija ļoti spēcīgi, apveltīti ar dzīvniecisku viltu un pārdabisku izturību. Pat galvas nociršana vai dziļi dūrieni sirdī ne vienmēr apturēja šos neradījumus.

Nibīri

Adaija - Smilškungi beerbearer